Krāsu uztvere

Krāsu uztveres īpatnības. Vārds “krāsa” grieķu valodā “chroma”- senajā Grieķijā apzīmēja visas tās apkārtējās vides izpausmes, kas iedarbojas uz emocijām, un ko šodien mēs saistām ar neapzinātām intelekta funkcijām. Cilvēka acs uztver krāsu kā atstarojošos gaismu. Krāsu aplī- spektrā krāsa pakāpeniski pāriet cita citā, mēs tās redzam kā nepārtrauktu krāsu gammu, kurā acs atšķir 150-180 nianses. Krāsu aplī blakus stāvošās krāsas ir radniecīgas, piemēram, zaļā un zilā, sarkanā un dzeltenā, bet pretī stāvošās- kontrastējošas. Sajaucot blakus krāsas, rodas starptonis. Spektra visgaišākā krāsa ir dzeltenā, bet vistumšākā- violetā. Spēja uztvert gaismas un krāsu kontrastus lielā mērā atkarīga no cilvēka acs jūtīguma, kurš ārēju vai iekšēju faktoru ietekmē var mainīties. Minimālo starpību starp spilgtuma pakāpēm psihologi sauc par jūtīguma slieksni. Krāsas uztveri ietekmē arī cilvēka skatiens- krāsa, kas atrodas redzeslauka centrā, šķiet izteiksmīgāka, krāsaināka nekā sāņus no tiešā skatiena virziena esošās. Redzes lauka malās krāsas izskatās pelēcīgākas. Ar krāsu kopš senatnes nodarbojas daudzas zinātnes nozares. Ja fiziku interesē, kādas ir krāsas enerģētiskās īpašības, tad fizioloģiju- tas, kā cilvēks uztver gaismu un pārvērš to krāsā, bet psiholoģiju- krāsu uztveres ietekme uz cilvēka psihi, izsaucot dažādas emocijas, bet bioloģija pēta krāsu lomu organismu un augu dzīvības procesos. Kaut arī krāsu uztvere katram cilvēkam ir individuāla, pastāv noteikta krāsu nozīme pēc to iedarbības principa, un ir atrastas cilvēkam psiholoģiski tuvākās krāsas- zils, sarkans, zaļš, oranžs, violets, brūns, pasteļtoņi, melns un balts.

Katrai krāsai piemīt akustiskās, svara, temperatūras, telpiskās un hidrosfēriskās īpašības. Turklāt krāsu ietekme mainās atkarībā no tā, vai to pielieto fonā vai vizuālajā informācijā. Spektrā no sarkanās krāsas virzienā uz zilo pamazām pazeminās spēks, aktivitāte, siltums, bet pakāpeniski pieaug miers, aukstums un attālums. No zilās uz zaļo pieaug spēks, dziļums un līdzsvars. No sarkanās uz dzelteno mazinās smagums un aktivitāte, bet pieaug siltums un vieglums. No dzeltenās uz zaļo pieaug miers un līdzsvars. Eksperimentos ir pierādīts, ka cilvēki, kas kontrolē savas emocijas, labāk izvēlas zilu vai zaļu krāsu, bet izvairās no sarkanas. Sarkana un oranžsarkana ir enerģētiskas, uzbudinošas, spēcīgas krāsas, fizioloģiski tās paaugstina asinsspiedienu, paātrina pulsu, aktivizē visas organisma funkcijas. Tās ir kliedzošas, pastiprina troksni, karstumu un citus uztveres kairinājumus. Tās kā pamatkrāsas varētu izmantot, piemēram, naktskluba mājas lapas dizainam. Redzes lauka centrā tās ir aktīvas, skaidras, bet redzes lauka malās slikti saskatāmas. Redzes lauka centrā sarkanā brīdina, saista uzmanību, bet oranžsarkana to dara redzes lauka malās. Telpiski sarkana krāsa it kā tuvojas. Oranža ir mazāk uzbudinoša. Sarkana krāsa vājā apgaismojumā veido aizmugures fonu, bet spēcīgā apgaismojumā tā it kā iznāk priekšplānā. Hidrosfēriskā īpašība šīm krāsām ir sausums, tās ir siltas krāsas.

Dzeltenā krāsa labi uztverama visā redzes laukā, bet lielos laukumos tā ir uzbāzīga. Tā rada siltu, jautru, priecīgu noskaņu, stimulē, tonizē nervu sistēmas darbību un redzi. Blakus tumšākiem toņiem tā mazina to intensitāti. Tā ir noderīga kā fons uzrakstiem, jo saista uzmanību arī redzeslauka malās.

Zilā krāsa ir pasīva, tā panāk no nomierinoša līdz nomācošam iespaidam, palēnina pulsu, mazina trokšņu un citu kairinājumu iespaidu. Gaiši zila krāsa pazemina asinsspiedienu. Tumši zila sapludina dažādas virsmas, gaišie un pelēkzilie toņi piešķir mierīgu noskaņojumu. Tā ir labi uztverama arī redzeslauka malās, to var izmantot kā fonu.

Zaļa krāsa arī mazina trokšņu un uztveres kairinājumu iespaidu, bet nav tik pasīva un vēsa kā zilā. Zaļa krāsa pazemina asinsspiedienu, paplašina kapilārus. Zaļā krāsa veido mierīgu, drošu, līdzsvarotu noskaņu. Šī krāsa ir vienīgā, kas arī lielās virsmās labi harmonē ar balto krāsu. Gaišzaļa rada viegluma sajūtu. Redzes lauku saista viduvēji.

Violeta krāsa, tāpat kā sarkana, ātri nogurdina un nomācoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu. Violeta virsma šķiet smaga. Vizuāli tā labi harmonē ar gaišajiem toņiem. Gaiši violeta it kā rada attālinošu sajūtu telpā, bet tumši violeta izvirzās priekšplānā. Tā ir auksta krāsa.

Balta krāsa lielās virsmās nerada līdzsvaru, bet nelielās palīdz skaidrāk uztvert citus toņus. Baltajai krāsai ir laba lasāmība kopā ar visām tumšākām krāsām.

Melnā krāsa rada smagu, drūmu iespaidu, taču blakus melnajai visas spilgtās krāsas kļūst sulīgākas, gaišākas, sāk starot. Melnajai krāsai ir laba lasāmība, to var lietot kopā ar spilgtām krāsām, lai piesaistītu uzmanību.

Pelēkā krāsa dažādās gradācijās rada mierīgu, neuzbāzīgu noskaņu. Viena tā ir diezgan neizteiksmīga, bet kopā ar citiem toņiem iegūst izteiksmi, raksturu, gan arī palīdz uztvert citu krāsu nianses. Tā labi der kā fons citu krāsu elementiem mierīgas vides veidošanai.

Brūnā ir samērā neitrāla, tā pasvītro virsmas smagumu, bet rada arī mājīguma sajūtu. Šī krāsa labi apvieno un saskaņo spilgtus krāsu toņus.

Krāsu uztvere Interneta vidē lielā mērā ir atkarīga no daudz atsevišķiem faktoriem. Pirmkārt jau web dizaineriem, veidojot krāsu gammu, jāņem vērā, ka bieži nekalibrēti datoru monitori vienu krāsu katrā gadījumā parādīs citā tonī. Tas ir atkarīgs gan no monitora dizaina, grafikas kartēm, datora konfigurācijas un pat no telpas apgaismojuma.